mācēt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 3. konjugācijas darbības vārds

1. Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
2. Spēt, varēt.

Etimoloģija

Salīdzināt ar lietuviešu "mokėti".

Locījumi

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	māku	mēs	mākam
	tu	māki	jūs	mākat
	viņš, viņa	māk	viņi, viņas	māk
Pagātne	es	mācēju	mēs	mācējām
	tu	mācēji	jūs	mācējāt
	viņš	mācēja	viņi	mācēja
Nākotne	es	mācēšu	mēs	mācēsim
	tu	mācēsi	jūs	mācēsiet
	viņš	mācēs	viņi	mācēs
Tagadnes lokāmais divdabis		mākošs
Pagātnes lokāmais divdabis		mācējis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		mākiet
Vēlējuma izteiksme		mācētu
Vajadzības izteiksme		jāmāk
Atstāstījuma izteiksme		mākot

Vārda formas

Sinonīmi

1. zināt
2. prast