Latviešu valoda
labot šo sadaļu

Skaidrojums labot šo sadaļu

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

  1. (nepārejošs) Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
    Degt lēni. Degt strauji. Malka deg. Nafta deg. Gāze deg. Papiross deg.
    "Līkās, grumbuļainās, sveķainās pagales žirgti sāka degt, laizdamās caur augšējām pagalēm melnus, kuplus dūmus.... Bet gaišās liesmās.. neļāvām degt, kur tikai tādas parādījās, tur bāzām ar mitru zemi caurumus ciet. Beidzot panācām to, ka visa sveķmalkas kaudze nedega, bet tikai gruzdēja." Birznieks-Upītis IIa, 45.
  2. (nepārejošs) Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
    "Labi deg arī dažu viegli gaistošu šķidrumu - ētera, spirta, acetona, benzola, benzīna un citu - tvaiki.." Šķēle 1, 8.
  3. (nepārejošs) Radīt siltumu, gaismu (par uguni, liesmām, gaismu).
  4. (nepārejošs) Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
  5. (nepārejošs) Just neciešamu karstumu.
    Karstā ūdenī rokas deg. Seja deg saulē.
  6. (pārejošs)Panākt, ka sāk degt.
    Uguns vēl nav degta. ME I, 452.
    Dedzu skalu,
    dedzu sveci,
    tumša mana istabiņa. ME I , 451.

Locījumi labot šo sadaļu

Nozīmēm 1-5 (kā nepārejošam darbības vārdam):

Tagadnē visiem darbības vārdiem izņemot otrajā vienskaitļa personā "e" izrunājams kā plats; tāds tas ir arī vārdos "degošs, degtu, jādeg un degot"; visās citās formas tas izrunājams šauri.

6. Nozīmei (kā pārejošam):

Tagadnē visiem darbības vārdiem izņemot otrajā vienskaitļa personā "e" izrunājams kā plats; tāds tas ir arī vārdos "dedzošs, degtu, jādedz un dedzot"; visās citās formas tas izrunājams šauri.

Etimoloģija labot šo sadaļu

No protoindoeiropiešu **dʰegʷh- - degt.

Tulkojumi labot šo sadaļu