Latviešu valoda
labot šo sadaļu

Skaidrojums labot šo sadaļu

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

  1. Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā.
    Augošs bērns. Ozols aug lēnām. Pārstāt augt. Labā zemē labība aug kupli.
    1. Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem).
      Bārda aug. Mati aug ātri. Telei aug ragi.
    2. Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
      Zēni auga uz laukiem.
    3. Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
  2. Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
    Gailenes aug.. pa vairākām kopā, it kā izsētas: lielākās pacēlušās jau krietni augstu, bet mazākās tikko vēl lien ārā no zemes. Birznieks-Upītis 2, 26.
  3. Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml). Pieaugt. Arī izveidoties.
    Rūpniecība aug. Aug pilsētas. Tautas ienākumi aug. Aug grāmatu lasītāju skaits.
    Viņam šķita, ka spēki aug kā senās jaunības dienās.. Fimbers 1, 274.

Locījumi labot šo sadaļu


Etimoloģija labot šo sadaļu

  • No saknes aug-.

Tulkojumi labot šo sadaļu