Latviešu valoda
labot šo sadaļu

Skaidrojums labot šo sadaļu

 
ķieģelis

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds


  1. Taisnstūra formas celtniecības materiāls; parasti no māla.
    Apdedzināti ķieģeļi — būvmateriāls, kas parādījās apmēram 3000 gadus p. m. ē. Senajā Ēģiptē.
    Ķieģeļu ceplis — ķieģeļceplis; ķieģeļnīca.
    1. pārn. Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
      Maizes ķieģelītis
  2. (sarunvalodā) Bieza grāmata.
  3. (sarunvalodā) Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
  4. žarg. Četrinieks (atzīme skolā).

[LLVV, MkV, SLG]

Locījumi labot šo sadaļu


Tulkojumi labot šo sadaļu